Man jaunais draugs Grāvelis



Grāvelis, kā to tagad mēdz dēvēt grāvelisti Latvijā. Grāvelis jeb gravel bike burtiskā tulkojumā skanētu kā grants ceļu velosipēds. To var saukt arī par piedzīvojumu velosipēdu, all-rounder jeb vienkārši velosipēdu.


Galvenās tā priekšrocības ir tās, ka tas ir piemērots gan grants ceļiem, gan meža takām, gan braukšanai pa asfaltu. Ar to varēsiet izbraukt arī bezceļus. Tieši tāpēc to sauc par all-rounder. Un, augot jūsu iemaņām, ticiet man, varēsiet izbraukt arī tādas vietas, kuras sākumā jums šķitīs ar gravel velosipēdu neizbraucamas un piemērotas tikai īstam MTB velosipēdam.


Šobrīd gravel velosipēdi piedzīvo savu slavas uznācienu, uzvaras gājienu, lielāko uzplaukumu. Sauciet kā gribat, bet fakts, ka gravel velosipēdi tagad ir “hot topic” , ir neapstrīdams. Patiesībā jau gravel riteņbraukšanas aizsākumi meklējami desmit, pat piecpadsmit gadus atpakaļ. Tikai līdz 2013.gadam, kad amerikāņu kompānija Salsa Cycles izlaida tirgū pirmo gravel velosipēdu Salsa Warbird, gravel riteņbraukšanai nebija pašai sava velosipēda.


Par gravel velosipēda vecāko brāli vai pat vecvecvectētiņu var uzskatīt cyclocross velosipēdu, kura vēsture sniedzas tālajā 1902.gadā, kad franču karavīrs vārdā Daniel Gousseau organizēja pirmās Francijas Nacionālā čempionāta cyclocrossa sacīkstes (CX). Savukārt, gravel sacensību aizsākumi meklējami 2006.gadā Amerikā, kad uz Gravel Fondo Dirty Kanza starta līnijas stājās 34 gravel entuziasti. 2019.gadā tās jau pulcēja vairāk kā 2700 dalībniekus.


Atgriežoties nesenajā 2013.gada pagātnē, jaunais gravel velosipēds Salsa Warbird, salīdzinot ar savu radinieku cyclocross velosipēdu, deva braucējam lielāku stabilitāti un komfortu, un tas bija daudz piemērotāks garām gravel sacensībām.


Varētu teikt, ka grāvelis vēl ir tikai tāds zīdainis, salīdzinot ar cyclcross velosipēdu. Tomēr jāatzīst, ka pa šiem astoņiem gadiem gravel velosipēdu industrija ir gājusi milzu soļiem uz priekšu. Šobrīd gandrīz ikviena velosipēda ražotāja “garāžā” atradīsiet gravel velosipēdu. Lielu uzsvaru uz gravel velosipēdiem liek pasaulē lielākais velosipēdu ražotājs – Giant. 2008.gadā lielā milža paspārnē tika izveidots jauns zīmols - LIV.


LIV ir vienīgais velosipēdu zīmols, kas paredzēts tieši sievietēm. Galvenā atšķirība ar vīriešu velosipēdiem ir speciāli veidota velosipēda ģeometrija. LIV sieviešu velosipēdiem, ņemot vērā antropometrisko rādītāju atšķirību, piemēram, ir šaurāka stūre, mazāki rokturi, sievietēm piemērots sēdeklis, klaņu garums. 2020. gadā LIV izlaida savu pirmo sieviešu gravel velosipēdu – Devote. Esmu viena no tām sievietēm pasaulē, kas brauc tieši ar šo gravel velosipēdu.



Kā tad es nonācu līdz grāvelim?


No “es pa lietu nebraucu” esmu kļuvusi par “es mīlu gravel”. Vēl tikai pagājušajā ziemā ar saviebtu seju skatījos ārā pa logu uz slapjo, pelēko, pielijušo zemi, nemaz nerunājot par sniegu un mīnusiem ārā aiz loga, un nevarēju saprast, kā vispār var saņemties braukt ārā tādā laikā, kur nu vēl to darīt ar prieku. Viss plūst un viss mainās.




Lai arī vairākas ziemas jau domāju, ka iespējams vajadzētu iegādāties gravelvelosipēdu, bet pelēkais rudens, ziema un pavasaris pagāja, pienāca vasara, un atkal pārgāja vajadzība pēc gravel velosipēda. Iespējams tā arī nebūtu iedegusies par gravel velosipēda iegādi, ja nebūtu kopā sakrituši vairāki apstākļi.


Kopš 2020.gada marta dzīvojam laukos, kur apkārt ir desmitiem kilometru grants ceļu. Te vieglāk ir izveidot 50 līdz pat 100 kilometrus garus maršrutus pa grants kā pa asfaltētiem ceļiem. Salīdzinot ar vienu Siguldas šoseju, šeit daudz vairāk varu dažādot arī šosejas maršrutus, bet grants ceļu maršrutus varu dažādot katrā braucienā, iekļaujot kādu jaunu mazākas nozīmes ceļu, kādu jaunu meža ceļu vai taku.


Vēl viena gravel velo priekšrocība - tu vari vienkārši saģērbties, uzvilkt velo kurpes, uzlikt ķiveri, aiziet līdz šķūnītim, uzkāpt uz sava velo un sākt treniņu. No namdurvīm sāc treniņu, pie namdurvīm beidz.



Kompānija. Laba kompānija un kāds, kurš var izvest tevi pa saviem skaistākajiem maršrutiem. Man tas bija “kaimiņš Kārlis”. Tas, kurš Kārlis Berlands 4Cyclists un dzīvo tikai nieka 35 kilometru attālumā. Viņš jau pagājušā pavasarī mudināja mani iegādāties gravel velosipēdu, stāstot, cik daudz jaunu, skaistu maršrutu ir apkaimē un kādas iespējas paver grāvelis.


Iespēja. Šogad FeelFree velo veikals piedāvāja izmēģināt savus demo gravel velosipēdus. Aizbraucu uz FeelFree, paņēmu gravel demo velosipēdu, sarunāju velo randiņu ar Kārli un devos piedzīvojumā. Savā pirmajā gravel izbraucienā es biju sajūsmā, jo pēc sešu gadu pauzes no MTB velo, bija nenormāli sailgojusies pēc meža takām un bezceļiem. Braucu un smaidīju. Ar demo gravel velo braukāju vairākas dienas. Man tā iepatikās, ka pēc gravel velo izbraucieniem izvilku no šķūnīša pavisam vecu “zieminieku” un sāku braukt treniņus ārā.



Mani pārņēma doma par gravēli. Sākumā es to redzēju kā lielisku nesezonas treniņu velo. Tagad treniņi ar gravel velo man ir kā mentālais detokss. Tu aizmirsti un nedomā par ātrumu,