Dzīve Zwiftā


Mana jaunā virtuālā realitāte. Divu mēnešu Spānijas treniņnometnes vietā reģistrējos Zwift, kas pašreiz piedzīvo eksponenciālu lietotāju pieaugumu un popularitāti.

Zwift lietotāju skaits jau no janvāra aug kā sēnes pēc lietus, katru nedēļu pārspējot iepriekšējās nedēļas lietotāju skaitu. Piemēram, Team Ineos organizētajā grupas braucienā kopā ar Chris Froome, Rohan Dennis, Geraint Thomas vienlaicīgi piedalījās 15 tūkstoši dalībnieku, kas līdz šim bija lielākais vienlaicīgi vienam pasākumam reģistrēto lietotāju skaits. Savukārt, 5. aprīlī Zwift bija jauns rekords, kad vienlaicīgi dažādos pasākumos brauca 35 tūkstoši dalībnieku.

Godīgi sakot, līdz tam biju diezgan skeptiska pret Zwift izmantošanu treniņos.

Viens no iemesliem, kāpēc joprojām esmu mazliet skeptiska, ir sportistu un cilvēku daba. Mums patīk sacensties. Tieši tā tas dzīvē arī notiek. Zwift pat parastā treniņā tu visu laiku vari ar kādu sacensties – apdzīt kādu, noķert kādu, kādam noturēties līdzi. Un bieži sportisti ļaujas šim vilinājumam. Vienlaikus Zwift ir milzīgs kārdinājums regulāri piedalīties sacensībās. Un to tur ir daudz – katru dienu, dažādos laikos, dažāda profila, garuma, kategoriju. Sacensības, protams, ir labākais treniņš. Bet ir jāsaprot, kad un kurā treniņu cikla brīdī tev tās ir nepieciešamas. Nesezona - rudens, ziema un agrs pavasaris, kamēr laiks ārā ir slapjš, auksts, vējains un tumšs, noteikti nav brīdis, kad regulāri savos treniņu plānos iekļaut augstas, sacensību intensitātes treniņus. Tas ir laiks, kad lielāko daļu savus treniņus uz velo būtu jāvelta aerobajam darbam. Tas nozīmē, ka pārsvarā mūsu treniņi ir ar zemu intensitāti, kuru, tuvojoties pavasarim, mēs arvien sākam palielināt.

Viss plūst un viss mainās. Tagad esmu ne tikai reģistrējusies Zwift, bet šajos apstākļos redzu to kā labāko pieejamo treniņu rīku tieši augstas un sacensību intensitātes treniņiem. Kopš esmu tur reģistrējusies, ļoti bieži Zwitft izmantoju arī parastiem ikdienas treniņiem, kuros braucu pēc sava attiecīgā treniņa uzdevuma jeb vatiem. Parasti izvēlos, lai nepieciešamos vatus man automātiski dod trenažieris, jo tā varu precīzāk izbraukt treniņā uzdotos uzdevumus/intervālus un nav iespējas ļauties sacensību garam. Bet var arī atstāt iespēju, kad pretestība mainās atkarībā no izvēlētās trases reljefa. Tādā gadījumā treniņa uzdevuma vatus jāpiekoriģē izmantojot ātrumu pārslēdzējus, līdzīgi kā dzīvē, kad braucat pa mainīgu reljefu.


Bet kāda tad ir dzīve Zwift? Un ko būtu jāņem vērā? Mēģināšu salikt visu pa punktiem.

Zwift sacensību kategorijas.

Zwift sacensības parasti iedalās piecās kategorijās, atkarībā no katra braucēja FTP (funkcionālās sliekšņa jaudas), kas tiek mērīta pēc braucēja vatiem uz ķermeņa svara kilogramu. Šīs kategorijas ir:

A: 4 - 5 W / kg

B: 3,2 -3,9 W / kg

C: 2,5 – 3,1 W / kg

D: 1 – 2,4 W / kg

E: atvērts svars / kg

Sieviešu sacensību kategorijas, piemēram, var izskatīties šādi:

A: 3.8W/kg FTP un augstāk

B: 3.2 - 3.79 W/kg FTP

C: 2.5 - 3.19 W/kg FTP

D: zem 2.49 W/kg FTP

Tie, kuri nezina savu jaudas slieksni, var izmantot Zwift 20 minūšu testa protokolus, lai to noteiktu, vai arī viņu FTP tiks automātiski aprēķināts pēc sacensību datiem. Lietotājs var izvēlēties jebkuru sacensību kategoriju, kas viņam patīk, neatkarīgi no sava FTP. Zwift oficiālajās sacensībās rezultāts gan var tikt neieskaitīts, ja būs redzams, ka esat braucis daudz zemākā kategorijā par savu reālo kategoriju.

Kas kopīgs Zwift un sacensībām reālajā dzīvē?

Zwift sacensībās mēs varam dabūt visas tās emocijas un sajūtas, pēc kurām mēs braucam īstās sacensībās – cīņu ar citiem un cīņu ar sevi, azartu, adrenalīnu, dinamiku, motivāciju un savu spēju robežu pārbaudi. Un tās patiešām ir aizraujošas.

Zwift, tāpat kā īstās sacensībās, ir iespēja braukt kāda aizvējā. Jāatzīstas, ka pirmajās sacensībās tam varētu būt maza līdzība ar reālo dzīvi. Reālajā dzīvē tu zini, ja esi kāda aizvējā, tava dzīve ir kļuvusi vismaz par 30 - 50% vieglāka. Tavs galvenais uzdevums ir nezaudēt pozīciju. Līdzīgi tas ir Zwift, bet tas tomēr nav viens pret viens ar reālo dzīvi. Kā daudzas citas lietas tur. No astoņām kopā nobrauktām sacensībām kādas trīs Zwift sacensības esmu braukusi tādas, kuras dzīvē mēs sauktu par klasiskiem grupas braucieniem. Līdz šim man nav izdevies ļoti efektīvi izmantot aizvēja iespēju. Pirmajās sacensībās bieži gadās, ka baidoties atpalikt par daudz no priekšā braucošā, tiklīdz uzspied stiprāk uz pedāļiem, tu esi jau pašā grupas priekšā. Vai otrādi, mazliet par daudz samazinot spēku, tu jau esi pazaudējis pozīciju un atrodies grupas aizmugurē. Un tā tur braukājies no pirmās uz pēdējo grupas pozīciju, meklējot īsto tempu. Bet aizvēja iespēja ir, tā darbojas un to noteikti vajag izmantot.

Nenovērtējiet par zemu taktisko domāšanu Zwift sacensībās.

Arī šeit neuzvar stiprākais, bet prasmīgākais.

Divās sieviešu kategorijas sacensības zaudēju tieši taktisku kļūdu dēļ. Gandrīz kā dzīvē. Nu nevar braukt visu laiku pa priekšu un tad cerēt, ka beigās vēl atliks spēks sprinta finišam.


Sprinteri virtuālajā vidē arī ir sprinteri. Ja tavas sprintera spējas ir ierobežotas, tad līdzenā grupas finišā arī Zwift tavas iespējas uz labu rezultātu ir ierobežotas vai pat bezcerīgas, pat ja līdz finišam tev ir izdevies aizbraukt ar pirmo grupu.

Cik tad patiesībā grūtas ir sacensības Zwift?

Grūtas. Ļoti grūtas. Jo īsākas sacensības, jo grūtākas. Daudzas no tām ir ar kārtu grūtākas kā reālajā dzīvē. Pirmkārt, iekštelpās mums ir daudz grūtāk un pat neiespējami sevi atdzesēt. Otrkārt, Zwift sacensībās nav ne mazāko iespēju atpūsties. Treškārt, parasti tās ir īsākas kā reālajā dzīvē, un bieži tās nav garākas par 60 minūtēm. Ceturtkārt, jābūt psiholoģiski un fiziski gatavam īstam “suffer festam” no pirmās līdz pēdējai sekundei. Tāpēc neesat pārsteigti, ja pirmajās sacensībās vai nu jūs “izlidosiet” no grupas jau pirmajos kilometros. Vai arī otra iespēja, ka finišā jums būs jauni 5, 10, 20, 30 minūšu jaudas un sirds frekvences (HR) rekordi. Pie kam viena iespēja neizslēdz otru.


Man pēc katrām Zwift nobrauktām sacensībām ir kāds jauns PB. Lai cik absurdi tas nebūtu, šajās četrās nedēļās Zwift sacensībās esmu izbraukusi savas jebkad labākās 20, 30, 60 un 90 minūtes. Uz trenažiera!!!! Ņemot vērā, ka esmu braukusi UCI sacensības, kas noteikti ir bijušas grūtākas sacensības manā mūžā. Esmu “neslikti” nobraukusi pāris Latvijas Čempionātus ar individuālo startu. Tā kā arī uz trenažiera esmu braukusi ne vienu vien sliekšņa jaudas (FTP) testu, tad man ir ar ko salīdzināt. Nekad uz trenažiera pat tuvu šādām jaudām neesmu bijusi. Pajājušo nedēļu Zwift ITT sacensībās izbraucu savas jebkad labākās 30 minūtes ar vidējo jaudu 306 vati. Tās ir manas labākās 30 minūtes vispār, ieskaitot īstajā dzīvē braukto sacensību rezultātus. Sacensības virtuālā vidē arī ir sacensības, un tajās motivācija ir tik pat liela kā īstās sacensībās, jo ekrānā redzamie avatari ir reāli cilvēki.

A kategorijas sacensībās būtu ieteicams, ka īsi pirms vēl “atskan starta šāviens” jūs jau pedalētu ar 500 W vai vismaz uztaisītu savu maksimāli labāko sprintu. Pie kam pirmās 3 vai pat 5 minūtes minūtes jums jābūt gatavam noturēt vismaz 400 w vai arī 5-6 w/kg, neskaitot vēl paātrinājumus, kas ir vēl jaudīgāki. Zwift A kategorijas sacensībās lielāko daļu sacensības jums jābūt spējīgam braukt ar 4-5 w/kg, es pat teiktu, ka tuvāk 5 w/kg kā 4w/kg. Ja gribat iekļūt TOP 10, tad principā jums jābūt spējīgam vidēji visas sacensības nobraukt ar 5 w/kg, pie kam jums jābūt ļoti labai 15 – 30 sekunžu maksimālajai sprinta jaudai.

Kopā ar vīriešiem Zwift A kategorijas sacensības esmu braukusi vienu reizi – pagājušās nedēļas sestdienā, kad visiem bija iespēja sekot man Facebook livestream. Domāju, redzot ar kādiem cipariem jāspēj braukt A kategorijas sacensībās, nevienu neizbrīnīs tas, ka paliku pirmspēdējā no visiem un pēdējā no sievietēm. Mana 52 minūšu vidējā jauda bija 4,2 w/kg, kas absolūtajos vatos bija 276 w. Ar mani notika tieši tas, kas bieži notiek ar A kategoriju iesācējiem – es “izlidoju” no grupas jau pirmajās 3 minūtes. Un praktiski visas sacensības nobraucu viena. Ja sieviešu A kategorijas sacensībās vēl jūtos puslīdz līdzvērtīga “spēlētāja”, un varu cerēt finišēt vismaz ne pēdējā, tad vīriešu A kategorijas sacensībās man nav ko darīt. Tāpēc arī lielākā daļa braucēju parasti izvēlas B kategoriju, kurā konkurence ir lielāka kā A kategorijā, bet tur vismaz tev ir kaut minimāla sajūta, ka tu arī vari cīnīties, lai vismaz neatbrauktu pēdējais.

Šos skaitļus var aptuveni piemērot arī citām kategorijām. B kategorijas sacensībās pirmās pāris minūtes jums jābūt gataviem braukt ar vismaz vismaz 4-5 W / kg. Un vidēji sacensības, atkarībā no garuma, jums jāspēj nobraukt ar 3,5 – 4,2 w/kg. Jo īsākas sacensības, jo lielāku vidējo jaudu jums jāspēj noturēt.

Kas Zwift ir atšķirīgs no īstām sacensībām?

Viss. Patiesībā viss. Kaut vai tie paši “PowerUps”, kas sacensību braucējiem piešķirt tādas kā superspējas, padarot viņus uz kādu laiku ātrākus, vieglākus, stiprākus vai neredzamus.

PowerUps ir vairāku veidu:

Lielais bonuss: +250 pieredzes punkti (XP);

Mazais bonuss: +10 XP;

Spalva: 15 sekundes samazina jūsu svaru par 9,5 kg;

Kravas automašīna (furgons): palielina jūsu aizvēja efektu par 50% uz 30 sekundēm;

Ķivere (Aero Boost): padara jūs aerodinamiskāku uz 15 sekundēm;

Burrito: uz 10 sekundēm atņem citiem iespēju braukt jums aizvejā;

Spoks (neredzamība): padara jūs neredzamu citiem braucējiem uz 10 sekundēm.

PowerUps tiek piešķirti pēc nejaušības principa. Ja jūs neizmantojat jums piešķirto PowerUp, jums konkrētajās sacensībās superspējas vairs netiks piešķirtas. Sākot braukt sacensības Zwift, neko nezināju par PowerUps. Patiesībā, tagad tikai pati izlasīju, ko katrs no šiem simboliem nozīmē. Pirmajās sacensības vienkārši priecājos, ka man tiek piešķirtas kaut kādas zīmītes. Līdz šim tā arī neesmu tās izmantojusi, bet turpmāk noteikti to darīšu, ja jau tāda iespēja ir. Ja vēlaties šos PowerUps izmantot, tad padomājiet, kur jums stāvēs dators, telefons vai iPads, lai varētu ērti un ātri izmantot jums piešķirto simbolu. Jo, ja nevarēsiet aizsniegties pēc datora vai telefona, lai izmantotu jums piešķirto PowerUp, tad šo iespēju pazaudēsiet.

Es gan esmu to braucēju pusē, kuri uzskata, ka sacensībās šādiem PowerUpiem nebūtu jābūt, jo dzīvē tā nenotiek. Un tie dod negodīgas priekšrocības, kam var būt izšķiroša loma sacensību rezultātā. Piemēram, sprinta finišā, vai, ja kāds iegūst “spoka” PowerUp, viņš var aizbraukt no grupas. Katrs sacensību organizators pats nosaka, kādus bonusus varēs vai nevarēs sacensību laikā iegūt. Ir sacensības, kurās PowerUp netiek piešķirti. Tāpat, piemēram, ir sacensības, kurās nav atļauts startēt ar ITT (individuālā brauciena) riteni.

Vēl viena un ne mazāk svarīga atšķirība ir sacensību rezultātu aprēķina algoritms. Esmu salīdzinājusi daudzu un dažādu sacensību rezultātus, ieskaitot to sacensību, kurās pati piedalījos, jo tajās vismaz zinu, kā viss notika. Un droši varu pateikt, ka daudzi rezultāti ir pretrunīgi un reālajā dzīvē kaut kas tāds nebūtu iespējams. Piemēram, reālajā dzīvē nekad nebūtu iespējams, ka lēzenā trasē, kur tomēr priekšroka ir absolūtajiem vatiem nevis w/kg, kāds ar 260w uzvarētu braucēju, kura absolūtie vati uz distanci būtu 350w. Viens no maniem minējumiem, ka daudzās sacensībās uzvarētāja vai kāda cita braucēja rezultāts, skatoties tieši no w/kg un absolūtajiem vatiem, ir neloģisks tieši dēļ PowerUpiem, jo, pareizi un prasmīgi tos izmantojot, sacensību finiša protokols varētu izskatīties pavisam savādāk kā tas izskatītos bez tiem. Bet pamatā tomēr sacensību rezultātu Zwift nosaka vati uz kilogramu, kas daudzos sacensību finišu protokolos tomēr rāda dzīvē nereālu ainu. Un dzīvē sacensību finiša protokols, visticamāk, izskatītos pavisam savādāk.


Vai visi Zwift lietotāji ir godīgi?

Un te nu mēs nonākam pie visiem interesējošākā jautājuma. Ja man būtu jāatbild diplomātiski, es teiktu, kamēr nevaru pierādīt pretējo, nevienu nevaru apvainot. Šoreiz būšu tieša, nevis diplomātiska.

Uzskatu, ka starp Zwift lietotājiem ir ļoti daudz “čīteru”.

Un tas ir vēl viens manas skepses iemesls. Esmu vienmēr iestājusies par godīgu cīņu. Nekad neesmu sapratusi braucējus, kas nošmaucoties trasē, mierīgi var uzkāpt uz pjedestāla un ar paceltām rokām gavilē par savu “uzvaru”. Nekad neesmu sapratusi, kādu gandarījumu var sniegt uzvaras, panākumi, kuri iegūti ar negodīgiem paņēmieniem vai metodēm.

Pēc pirmajām Zwift nobrauktajām sacensībām es biju neizpratnē. Nav jau tā, ka uz velo esmu pirmo dienu un ka vispār nezinu, kas velo pasaulē notiek. Bet pēc sacensībām virtuālajā vidē sāku apšaubīt arī savas spējas. It kā ar prātu saproti, ka sacensībās izbrauktā jauda nav slikta, bet tajā pašā laikā saproti, ka pret pārējiem un pārējām esi pilnīgi nekāda. It kā arī saproti, ka ir daudzas braucējas, kuras arī dzīvē ir daudz stiprākas par mani. Tāpat arī saproti, ka visticamāk daudzi piemelo ar svaru, norādot mazāku svaru par reālo, tādējādi iegūstot lielākus w/kg, kas dod priekšrocības pret citiem braucējiem. Bet tajā pašā laikā ļoti daudzu braucēju gan vīriešu, gan sieviešu dati, lai arī liekas aizdomīgi, tikpat labi varētu būt reāli. Un beigās tāpat nesaproti, cik reāli vai nereāli ir pārējo lietotāju dati un cik vāja vai stipra esi tu pati., salīdzinot ar citiem zwifteriem.

Labi, ir viena daļa lietotāju, kurus uzreiz var pieskaitīt pie “ka tik ne arī” braucējiem, jo viņu sacensību uzrādītās jaudas un w/kg konkrētajā distancē ir nereālas. Nereālas! Piemēram, pēdējās sacensībās, kurās jūs visi varējāt man sekot Facebook livestream, uzvarētēja absolūtā jauda uz 43 minūtēm bija 609 w un 10,2 w/kg. Ka tik ne arī! Protams, šāds braucējs automātiski nokļūst čīteru kategorijā. Viņa rezultāts arī neparādījās Zwiftpower, kur redzami oficiālie sacensību rezultāti, bet Zwift viņš joprojām rezultātos rādās kā uzvarētājs. Tajā pašā laikā Lotto-Soudal braucējs Thomas De Gendt kādās citās Zwift sacensībās tika neitralizēts sacensību laikā par aizdomīgi lielu jaudu.

Zwift ir ļoti daudzi aktīvi lietotāji, kuru dati balansē uz ticamības un apšaubāmības robežas. Daudziem, savukārt, absolūtie vati izskatās ticami, bet šaubas rada w/kg. Te atkal jautājums, cik godīgi braucējs norādījis savu svaru.

Kaut vai tikai tāds fakts, ka daudziem profesionālajiem un pasaules labākajiem riteņbraucējiem Zwift sacensībās, kurās var piedalīties jebkurš, neizdodas iekļūt TOP 10 vai pat TOP 20. Piemēram, Alex Dowsett, kurš ir seškārtējs Britu Nacionālais ITT čempions un 2015.gadā uzstādīja stundas rekordu, savās pirmajās Zwift ITT sacensībās ierindojās tikai 21. vietā.


Un te arī parādās tas neloģiskais algoritms, par kuru sākumā teicu. Pirms viņa ir braucējs, kuram absolūtie vati ir par 100 mazāki, pie kam w/kg braucējam pirms viņa nav tik kritiski atšķirīgi.



Interesanti ir arī tas, kā redzam TOP 14 visiem vidējā jauda, ar kādu viņi veikuši distanci ir 5+ w/kg. Pie kam uzvarētāja absolūtie vati šajās sacensībās bija 341w, kas nav nekas pārdabisks, bet w/kg viņam bija ievērojami augstāki – 5,8w/kg. Savukārt, A.Dowsetts distanci nobrauca ar 366 watiem un 4,8w/kg.

Šādus piemērus mēs varam atrast vēl un vēl. Ir arī garākas Zwift sacensības, kuras ilgst virs 2 – 3h un arī tajās bieži vien pirmie 10 – 20 braucēji brauc ar vidējo jaudu tuvu 5 w/kg vai pat virs. Kas interesanti, ka daudzus no šiem aktīvajiem Zwift labākajiem braucējiem nevar atrast nevienā reālā sacensību finiša protokolā. Viņus bieži vien vispār nekur nevar atrast. Viņi nav ne reālos sacensību finišu protokols, ne Strava, ne Facebook, nekur. Daudziem no viņiem, ja ir profils, piemēram, Strava, tad viņiem ir pāris sekotāju un visas bildes, kuras tur atrodamas ir Zwift avatara izskatā.


Šīs gan bija sacensības ar ievērojamiem kāpuma metriem, bet vienalga pievērsiet uzmanību ar kādiem w/kg vairāk kā 2 stundas spēj nobraukt pirmais desmitnieks, pat TOP 15. Zwift rezultātos šajās sacensībās bija arī tādi braucēji, kuri šīs sacensības nobrauca ar 5+ w/kg. Te gan jāatzīmē, ka sacensību organizētāji bija norādījuši, ka to braucēju rezultāti, kuriem būs 5 w/kg un vairāk, netiks ieskaitīti. Nu tad lielākais vairums “palīda zem 5w/kg”. Salīdzinājumam, es šīs sacensības nobraucu nedaudz vairāk kā trīs stundās ar 233w un 3,5w/kg. Un man šīs sacensības bija gatavā elle, pēc kurām pateicu, ka nekad vairs nebraukšu itāļu sacensības Zwift. Gan jau pārdomāšu.

Tāpat arī sieviešu sacensībās nereti finiša rezultāti ir pavisam nesaprotami un skaidrs, ka dzīvē tas nebūtu iespējams.

Tādus pašus piemērus varam atrast starp sievietēm. Diezgan ātri var saprast, kuras ir patstāvīgās Zwift sacensību uzvarētājas vai regulāri brauc TOP 10. Lai arī starp viņām var atrast arī tādas, kurām, piemēram, Instagram ir pat vairāki tūkstoši sekotāju, kā arī viņu vārdus var atrast reālos sacensību finišu protokolos, nereti tomēr arī viņu Zwift rezultāti un performance liekas vairāk apšaubāma kā ticama. Savukārt, ir arī tādas braucējas, kuras Zwift sacensībās uzrāda augstus rezultātus, bet sacenšas tikai virtuālajā vidē, bieži vien pārspējot profesionāles. Ir arī tādas Zwift lietotājas, kas sacenšas tikai tur, bet Stravā slēpjas zem vīra profila, aizbildinoties, ka tas tāpēc, lai viņu nevarētu izsekot tā saucamie “stalkeri”. Šeit es nerunāju par klajiem “čīteriem”, bet tādiem Zwift braucējiem, kuru dati it kā neliekas nereāli, bet tajā pašā laikā liek uzdot jautājumus.

Salīdzinājumam, zemāk Chloe Dygert sacensību rezultāti Zwift. Chloe Dygert ir 2019.gada Individuālā brauciena Pasaules Čempione un šogad Berlīnē izcīnīja zelta medaļu sieviešu komandu braucienā Pasaules čempionātā trekā. Tie ir viņas sacensību rezultāti Zwift, kur pēc viņas HR var redzēt, ka viņa ir braukusi sacensību režīmā. Iespējams šajās sacensībās viņa nebrauca ne pēc Olimpiskā zelta, ne Pasaules čempiones titula, bet noteikti arī nebrauca elpojot caur vienu deguna nāsi. Viņa 45 minūtes brauksi ar 305w un 4,4 w/kg. Savukārt, Lisa Brennauer, kura ir 2014.gada Pasaules Čempione braucienā ar individuālo startu ir tikai 11. vietā, stipri aiz braucējas, kuras absolūtie vati distancē bijuši tikai 213w. Dzīvē nebūtu iespējams braucējai ar 213w apbraukt braucēju ar 270w. Bet vēl šī tabula ir lielisks informācijas avots. Šiem rezultātiem var ticēt, jo pārsvarā startējušas profesionālo komandu braucējas. Pie kam uz 45+ minūtēm nevienai w/kg nav augstāki par 4,5w/kg. Toties, Zwift sacensībās, kur var piedalīties jebkura braucēja, regulāri daudzām braucējām finiša protokolos līdzīga garuma un veida sacensībās regulāri ir 4,7 – 5 w/kg. Neapšaubu, ka ir braucējas, kuras ir stiprākas vai līdzīga spēka ar profesionālām riteņbraucējām, bet tad visticamāk mēs varam vai varētu atrast viņu vārdus reālajā dzīvē sacensību finiša protokolos.


Ieteikumi, ja arī tu vēlies pamēģināt spēkus Zwift sacensībās?

Pirmkārt un galvenokārt, laicīgi “ielogojies” Zwift, lai pārliecinātos, ka esi “piekonektējis” savu sirds jostu, velo trenažieri, jaudas mērītāju. Ir ļoti nepatīkams pārsteigums, ja līdz sacensību startam atlikušas 5 – 10 minūtes un saproti, ka pieslēgšanās Zwift un visu ierīču pieslēgšana tev prasīs daudz ilgāk. Ņem vērā, ka pieslēgšanās Zwift var prasīt laiku, ja tajā vienlaikus ir ļoti daudz lietotāju.

Otrkārt, pārliecinies, ka tavs laptops, telefons vai iPads ir uzlādēts. Pretējā gadījumā var sanākt tā, ka sacensību svarīgākajā momentā tavs “gadžets” vienkārši nomirst.

Treškārt, pārliecinies, ka tavs dators, telefons vai iPads ir viegli aizsniedzams, lai, ja rodas tāda vajadzība, tev nav jānokāpj no velo. Sacensībās, tici man, tev tam vairs nebūs ne laika, ne iespējas.

Ceturtkārt, pārliecinies, ka arī viss pārējais tev ir pa rokai – ūdens pudele, dvielis sviedru noslaucīšanai, ventilators ieslēgts, logs atvērts u.c.

Piektkārt, esi gatavs īstai ellei.

Sestkārt, izbaudi!

Septītkārt, atceries, ka rezultāti finiša protokolā dzīvē visticamāk būtu pavisam savādāki!

Zwift patiešām ir lielisks rīks un veids, lai trenētos un nezaudētu motivāciju, ik pa laikam nobrauktu kādas sacensības, vai, piemēram, nobrauktu jaudas sliekšņa testu. Bet jāatceras, ka augstas un sacensību intensitātes treniņus noteikti nevajadzētu iekļaut pārāk bieži savos treniņu plānos. Īpaši, ja jums nemaz nav bijušu augstas intensitātes treniņi.

Tāpat jāsaprot, ka Zwit ir un paliek “spēlēšanās” virtuālā vidē un tam ir maz kopīga ar reālo dzīvi un īstām sacensībām. Visticamāk, ka gan jūsu, gan citu Zwift lietotāju sacensību rezultāti reālajā dzīvē būtiski atšķirtos no Zwift sacensību rezultātiem.

Tas, kas noteikti ir kopīgs Zwift un īstām sacensībām – jums tiešām jābūt stipram, lai uzvarētu Zwift sacensības, un daudzi braucēji tiešām ir stipri. Lai uzvarētu vai labi nobrauktu Zwift A un B kategrijas sacensības, Jums jābūt lieliem absolūtajiem vatiem un ievērojamiem w/kg, bet tajā pašā laikā Zwift sacensību rezultāti nav tikai vienkārša spēka un svara attiecība.

Šī ir virtuāla platforma, kuru līdz ar to cenšas padarīt pievilcīgu vidējam tās lietotājam. Viens no paņēmieniem ir lietotāju rangi jeb līmeņi, kā arī jau pieminētie PowerUps. Jo vairāk kilometrus un sacensības Zwift nobrauksi, jo augstākā līmenī tiksi, jo vairāk papildus izvēles tev tiks piedāvātas. Varēsi izvēlēties vairāk trašu, labāku velo, labāku ekipējumu. Vienvārdsakot, datotorspēlītes elementi. Un mēs kā lietotāji tiekam ievilkti šajā spēlītē.

Ja vēlaties jaunus izaicinājumus, lielāku motivāciju trenēties, jums pietrūkst sacensības, noteikti iesaku vismaz pamēģināt Zwift virtuālo pasauli. Būs interesanti, būs grūti, būs izaicinoši un būs aizraujoši, bet atceraties, tā ir virtuāla pasaule ar daudziem spēlīšu elementiem, kuriem ar reālo dzīvi ir maz kopīga.

Arī turpmāk ik pa laikam organizēšu kopīgas sacensības, kā arī tuvākajā laikā plānoju organizēt regulārus koptreniņu Zwift, tāpēc seko jaunumiem manā mājas lapā un FB lapā. Ja vēlies, lai tev atgādinu par sacensībām vai treniņiem kopā ar mani, droši komentāros atstāj savu e-pasta adresi. Ņemot vērā, ka ārā laiks beidzot kļūst arvien pavasarīgāks, tad treniņus zwift mēģināšu organizēt dienās, kad laiks aiz loga būs tāds, ka negribas līst ārā.

Visiem motivāciju un foršus treniņus!


Mans livestream video no Facebook.


Dowsetta YouTube ITT sacensības Zwift:


Cyclingnews // Cheapest Zwift setup: Everything to help you onto Zwift for the first time


0 views
  • Dana Rozlapa - Twitter
  • Dana Rozlapa - Facebook

© 2020 by Dana Rozlapa